Moricsalas rezervāts

Moricsalas augu valsts bagātību 1843. gadā pirmo reizi minējis Posarts savā grāmatā „Kurzemes guberņas statistika un ģeogrāfija”. Pētnieciskos nolūkos Moricsalu 1846. un 1848. gadā pirmo reizi apmeklēja Zlēku mācītājs Georgs Bitners un Puzes mācītājs, entomologs Heinrihs Kavals. Moricsalas rezervāts dibināts 1912. gada 6. jūnijā. Rezervātā iekļauta otra lielākā Usmas ezera sala – Moricsala (88 ha), ezera daļa – Luziķērtes līcis un Lielalksnītes sala. Rezervāta kopplatība – 818 ha. Jebkāda veida saimnieciskā darbība un rezervāta apmeklēšana salā ir aizliegta. Interesentiem Moricsalas rezervāta ekspozīcija apskatāma Usmas Kristīgajā tautas skolā.

Moricsalas rezervāta dabas aizsardzības plāns

3.martā ar Vides ministrijas rīkojumu Nr.55 apstiprināts dabas aizsardzības plāns īpaši aizsargājamai dabas teritorijai – “Moricsala”. Teritorija pēc statusa ir dabas rezervāts un Natura 2000 vieta.

Lai nodrošinātu sugu un biotopu ilglaicīgu aizsardzību dabas rezervātā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi:

• Moricsalā un Lielalksnītes salā nodrošināt mežu un tam raksturīgo struktūru un sugu netraucētu attīstību un izpēti – neiejaukšanās dabiskajos procesos;
• nodrošināt dabas rezervātā ietilpstošās Usmas ezera akvatorijas daļas īpaši aizsargājamo biotopu platību un tajā sastopamo ūdensaugu un ūdens bezmugurkaulnieku, kā arī putnu sugu populāciju aizsardzību un ilglaicīgu pastāvēšanu;

un šādi teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi 15 gadu ilgam apsaimniekošanas periodam:

• uzlabot dabas rezervāta administrēšanu un administrācijas infrastruktūru;
• mazināt traucējuma negatīvo ietekmi rezervāta teritorijā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas periodā;
• saglabāt ezera esošās lokanās najādas, gludsporu ezerenes, iesārtās glīvenes, pamīšziedu daudzlapes, vienzieda krastenes un īpaši aizsargājamo ūdens bezmugurkaulnieku atradnes un nodrošināt tiem piemēroto biotopu aizsardzību;
• Moricsalas un Lielalksnītes salās nodrošināt netraucētu Eiropas Savienības aizsargājamo meža biotopu attīstību;
• Moricsalā saglabāt pļavu biotopus 1,15 ha apmērā;
• Moricsalas un Lielalksnītes salās nodrošināt īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku (lapukoku praulgrauža un dobumu māņskorpiona) dzīvotņu saglabāšanu;
• informēt sabiedrību par dabas rezervāta dabas vērtībām, to aizsardzības un izmantošanas nosacījumiem;
• veikt dabas rezervāta sugu un biotopu izpēti un monitoringu;
• veikt ūdens kvalitātes kontroles un uzlabošanas pasākumus.