Tur, kur tagad ir Pūteļu purvs, agrāk bijis liels ezers. Tagadējā Usmas ezera vietā bijusi pirts. Kādu vakaru no pirts nākusi sieviete ar bērnu. Viņi sadzirdējuši virs galvas stipru šņākšanu. Paskatījušies augšā – melns ezers nācis šurp. Bērns iesaucies: „Usmīgs! Usmīgs!” – gribējis teikt, ka ezers ir dusmīgs. Ezers nokritis lejā, jo viņa vārds bija Usma, tas uzminēts, bet ezera vietā palicis purvs, kas redzams vēl tagad.
Teika
Bērns iesaucies: „Usmīgs! Usmīgs!”